PRABOS PALPANA GTX apavu testēšana
Nu jau pagājis pusgads kopš man testēšanā ir PRABOS PALPANA GTX apavi, un jāsaka, ka tos valkāju diezgan bieži šajā laikā. Noteikti man ir nostabilizējies viedoklis par tiem un papildināšu jau pirms 5 mēnešiem publicēto viedokli pēc pirmajiem pārgājieniem. Kādas ir manas sajūtas un atziņas pēc šiem 6 mēnešiem?
1.ĒRTUMS, IZSKATS
Normāli apavi pārgājieniem ir jāņem aptuveni par izmēru lielāki, nekā ir kājas izmērs. Tā arī darīju. Man apavos ir pietiekami brīvs, lai kāja justos labi. Man tas ir svarīgi, jo ne visa veida modeļus varu uzvilkt, pat, ja man izmērs atbilst – katram pēdas ir ar savām īpatnībām. Vienīgi jāiemanās labi sakārtot mēlīti un sasiet apavus virs pēdas, jo vienā reizē sasēju kaut kā ne tā, tāpēc apavi locījuma vietās pie kājas kustībām nedaudz spieda, kas radīja diskomfortu. Kā jau teicu, vienkārši jāiemanās sasiet tā, lai pēc iespējas mazāk rastos locījuma vietas pie kājas kustībām. Dažkārt ir bijusi sajūta, ka apavi manai kājai ir par cietu. Konkrētais modelis nav ne ļoti smags, ne ļoti viegls – normāls smagums arī 20 km pārgājienos. Apavi normāli izskatās, lai vajadzības gadījumā ar tiem varētu pārvietoties arī pa pilsētu.
2.SILTUMS
Par cik man ļoti nepatīk, ja apavos kājām ir par siltu (man tādos apstākļos daudz ātrāk metas tulznas), tad šis faktors ir ļoti būtisks un šos apavus arī ņēmu rudens, ziemas un pavasara sezonai. Neatceros, cik sezonām apavi bija paredzēti pēc apraksta, bet pieļauju, ka visām sezonām. Vienā no pārgājieniem beigās laukā bija ap +16 grādiem. Toreiz nožēloju, ka uzvilku šos pārgājienu apavus, nevis vieglas parastas botas. Man vienkārši šajos apavos bija par karstu, par laimi netiku vēl pie tulznām. Tātad skaidrs, ka mēreni siltā laikā šos apavus vairs nevilkšu, ja būs tāda iespēja. Šajā gadā Latvijā tāda kārtīga ziema nebija, bet nedaudz sniegu un dažus mīnusus piedzīvojām. Kā tad jutos apavos? Kamēr gāju, viss bija kārtībā, taču, ja kādu brīdi, piemēram, pusdienu pauzē pārgājiena laikā, nācās pastāvēt ap nulli grādos vai nelielos mīnusos, tad kājām arī palika vēsi, bet ne auksti. Tas nozīmē, ka lielākos mīnusos šie apavi īsti neder, vismaz manām kājām. Tātad manu kāju termoregulācijas gadījumā un pie nosacījuma, ka apavi nav slapji vai mitri iekšpusē, normāli šos apavus varu valkāt no aptuveni -5 grādiem līdz kādiem +7 grādiem. Normālai ziemai Latvijas apstākļos neder, arī siltākam laikam neder. Cita temperatūras amplitūda ir tajā gadījumā, ja apavi sāk kļūt slapji vai mitri iekšpusē – kājas sāk salt daudz ātrāk, respektīvi, komfortablā temperatūras amplitūda ir mazāka.
3.ZOLES STABILITĀTE VAI SLĪDAMĪBA
Droši vien vairumam ir skaidrs, ka speciālo apavu ražotāji apavos apvieno dažādas tehnoloģijas, materiālus utt., ko paši neražo. Šiem apaviem ir Vibram (Vibram) zoles, kas skaitās izturīgākas pret nodilumu un arī nodrošina pietiekamu neslīdēšanu. Sekojošās piebildes būs ne tikai par PRABOS apaviem, bet arī citu firmu apaviem, kas man ir tieši ar Vibram zolēm. Nodiluma izturība zolēm ir pietiekami laba – pēc pusgada valkāšanas nodilums ir neliels (citiem apaviem ar šīm zolēm nodilums ir daudz lielāks, bet arī tie apavi ir nesāti jau dažus gadus). Es gan nezinu pa kādu virsmu šīs zoles ir testētas, ka tiek uzskatīts, ka tās ir pietiekami neslīdošas, jo mana pieredze ar šīm zolēm ir pretēja. Zolēm ir diezgan pamatīgs rievojums – loģiski būtu jāslīd mazāk. Problēma ir tajā, ka zoles materiāls ir pietiekami ciets, kas arī padara apavus gandrīz kā slidas. Īpaši jāuzmanās no gludām, mitrām un pietiekami cietām virsmām. Jau zināju, ka jābūt piesardzīgai ar šīm zolēm uz minētajām virsmām un tāda arī centos būt, bet ar visu to lietainā pārgājienā paslidēju uz vienām no Siguldas koka kāpnēm un nogāzos (atkal tiku pie zilumiem). Pa kāpnēm kāpt bez turēšanās ir gandrīz neiespējami, tāpat jāuzmanās no mitriem akmeņiem (akmeņaina jūrmala, moli, visticamāk arī klinšaini kalni). Tieši šo zoļu dēļ mani biedēja ziema ar ledu. Tādos apstākļos var justies kā pīle pa ledu. Nu labi, ziemā vēl var nopirkt atsevišķi dzelkšņus un uzlikt uz apaviem. Bet, tiešām problēma var būt kalni ar klintīm un akmeņiem lietainā laikā, kur normāli nepaiesi ar dzelkšņiem. Vēlā rudenī devos uz Tatriem, domāju izmēģināšu šos zābakus arī kalnos, bet diemžēl nesanāca. Tieši tajā brīdī Tatros uznāca liels siltums, kā dēļ pašos kalnos nevilku šos apavus, bet gan parastas botas, jo līdz kalniem vienkārši biju izcepusies šajos apavos un gatava tos atstāt pirmajā grāvī. Tiem, kuriem svarīgi, lai apavi pēc iespējas mazāk slīdētu, manuprāt, labāk ir izvēlēties daudz mīkstāka materiāla zoles, kurām ir labāka saķere ar virsmu (varu teikt, jo pašai ir pieredze arī ar šādām zolēm), bet ne par to šajā postā.
4.MITRUMIZTURĪBA
Par cik šos apavus izvēlējos vēsajam laikam, tad svarīga ir arī mitrumizturība, jo rudenī un pavasarī bieži var sanākt iet pa slapju zāli, purviem, dubļainām vietām utt., savukārt, ziemā pa slapju sniegu. Šī ziema mitrumizturības testēšanai bija ideāli piemērota – gandrīz katru otro vai trešo dienu lija lietus, zāle bija tiešām slapja, purvi slapji, viss dubļains, arī retais sniegs bija mitrs vai slapjš. Nav noslēpums, ka lielākā daļa firmu mitrumizturībai izmanto GoreTex tehnoloģijas materiālus, arī šiem PRABOS apaviem ir GoreTex materiāli. Konkrētajam modelim ap zoli un virs tās vairāk gan ir izmantoti kādi gumijas vai tamlīdzīgi materiāli (nezinu konkrēti), bet pārējais, kur ir audums, noteikti ir GoreTex. Iespējams, GoreTex arī ir vairāki paveidi (nezinu), ja tā, tad nav ne jausmas, kas ir izmantots šajos apavos. Uzreiz saku, ka speciāli līdz potītēm vai pat virs tām apavus ūdenī nemēģināju mērcēt, ļoti dziļās peļķēs nestāvēju. Vairumā pārgājienu man kājas bija sausas. Taču tiklīdz pārgājienos visu dienu bija lijis un bija jāiet pa slapju zāli, slapju mežu un mitru purvu vairākas stundas, sāku just apavos mitrumu, līdz ar to arī kājām sāka palikt aukstāk. Tieši tas pats notika, kad vairākas stundas bija jāiet pa mitru sniegu. Nē, apavi nežļurkstēja un nebija pilnībā slapji, kā tas bija tiem, kuriem nebija GoreTex apavi vai poliuretāna vai gumijas zābaki. Zābakos mitrums nebija tecējis iekšā pa augšdaļu, bet gan sūcies tiem cauri, jo novelkot apavus, zeķes slapjas bija pēdas daļā. Nezinu, vai mitrums sūcas iekšā pa šuvēm, līmētajām vietām vai cauri GoreTex membrānai. Pieļauju, ka visi varianti kopā ir patiesi. Tātad, ja ar jebkādiem GoreTex apaviem iekāpsiet peļķē vai jebkādā citā ūdenī un drīz to izņemsiet ārā, kājas būs sausas. Pavisam cita aina būs, ja vairākas stundas iesiet pa slapju zāli, slapju mežu, purvu, mitru sniegu – šajos gadījumos kājas būs mitras – jā, arī GoreTex pēc kāda laika sāk laist iekšā mitrumu (nav jau gumija, poliuretāns vai līdzīgi materiāli). Negatīvais apsvērums tam, ja gadās dabūt mitrus iekšpusē apavus ar GoreTex materiālu, tie ļoti ilgi žūst. Dēļ visiem materiāliem apavus nedrīkst žāvēt krasā temperatūras maiņā (ja grib ilgāku mūžu apaviem), tāpēc atstāju tos vienkārši žūt istabas temperatūrā. Purngali pilnībā sausi atkal bija pēc kādām 5 dienām. Žūšanas ilgums ir ierobežojums apavu izmantošanai. Ja man gadās saslapināt apavus ar GoreTex un ir jāiet arī nākamā, aiznākamā utt. dienās? Labs jautājums, vai ne? Pieļauju, ka ir metodes, kā šādus apavus izžāvēt ātrāk, krasi nebojājot to ilglaicību.
5.KOPĒJAIS NODILUMS / KALPOŠANAS ILGUMS
Apavi vēl pēc 6 mēnešiem, vairāk kā 40 pārgājieniem (40 dienām, aptuveni 600 km) ir lietošanas kārtībā. Jā, zole ir ļoti nedaudz padilusi. Iekšpusē papēža daļā audums sāk nedaudz velties, bet vēl nav izdilis. Šņorējuma vietās ir nedaudz padilis audums. Kopumā šie ir tikai sīkumi, jo pagaidām netraucē iešanu.
Kā jau sapratāt, man būtiskos parametros šiem apaviem ir zināmi trūkumi, bet ne tādi, par kuriem es iepriekš nebūtu zinājusi. Es teiktu, ka šie trūkumi nav saistāmi tieši ar PRABOS firmu, bet jebkuru firmu, kas izmanto minētās tehnoloģijas vai materiālus. Vai turpināšu valkāt šos apavus pēc paredzētā pusgada testēšanas? Stipri vērtēšu pārgājienam prognozētos laikapstākļus. Ja būs auksta ziema, slapjš sniegs, daudz lijis lietus, pārgājiens paredzēts pa slapju apvidu, tad pilnīgi noteikti šos apavus nevilkšu. Tādos apstākļos vilkšu savus mīļos, ļoti vieglos un salīdzinoši neslidīgos poliuretāna zābakus. Ja būs pārāk silts (jau ap +5 vai +7 grādiem) arī vairs nevilkšu šos zābakus, to vietā vilkšu visvienkāršākās botas, kurās nav karsti un kuras ātri izžūst. Tātad Latvijas apstākļos tieši manām kājām nesaskatu īpaši plašu pielietojuma intervālu šiem zābakiem. Cita runa varētu būt, ja sanāk ceļot kaut kur, kur ir iekļauti arī pārgājieni, laiks ir pavēss, iešana ir pa tūrisma takām vai pilsētām – tad šie apavi varētu noderēt, jo izskatās pietiekami labi, lai var staigāt arī pa pilsētu, un netiek tik ļoti izaicināti šo apavu mīnusi. Varbūt tieši šādiem mērķiem šos apavus taupīšu, bet ne Latvijas apstākļiem.
Baiba Ralle 