Sen nebijusi džungļu pieredze

Neliels atskats uz vienu no šī mēneša džungļu pārgājieniem. Precīzāk atskats uz blandīšanos Cēsu pusē 1.jūlijā.
Kādu laiku nebiju bridusi pa mežu, pļavām un citām līdzīgām vietām, kur nav taciņu tā, kā to darījām šajā reizē. Šāda veida piedzīvojumi vienmēr paliek ilgāk atmiņā.
Šajā pārgājienā arī man pašai bija mācība, ka jāseko līdzi sevis iezīmētam maršrutam kartē un vairāk jāņem vērā dažādu augu augšanas īpatnības pat, ja tā dēļ sākotnēji nākas ielīst kādos lielākos džungļos, nevis sekot līdzi dabā esošām taciņām, kuras nedaudz novirzās no manis iezīmētā maršruta kartē. Nē, mēs nenomaldījāmies, ar GPS un manām pietiekami labajām orientēšanās spējām grūti to izdarīt. Ejot pa dabā esošām takām, kuras noveda mūs strupceļā, laiku gan pazaudējām, kas rezultējās tajā, ka maršruts kaut kad tiks atkārtots, lai to pilnībā realizētu.

Tradicionāli pārgājiena kopbilde. Foto autore: Inga Pavloviča.

Latvijas atsegumi tomēr ir skaisti. Foto autore: Baiba Ralle

Pieķerti aplūkojam atsegumus. Foto autore: Inga Pavloviča.

Vasarā upju krasti mēdz būt aizauguši. Foto autore: Baiba Ralle.

Lielā apņēmībā dodamies uz nākamo apskates objektu. Foto autore: Inga Pavloviča.

Tik leknas papardes savā mūžā vēl nebiju redzējusi. Foto autore: Inga Pavloviča.

Atsegumi mēdz būt arī vairākus simtus metrus no ūdens krastiem. Foto autore: Baiba Ralle.

Iespaidi jāiemūžina. Foto autore: Baiba Ralle.

Fotogrāfiem dažkārt ir interesantas pozas. Foto autore: Baiba Ralle.

Atsegumu augstums mēdz būt iespaidīgs. Foto autore: Inga Pavloviča.

Ak, šīs mazās un šaurās taciņas. Foto autore: Baiba Ralle.

Krūmos pamanīts putniņš un visi nedaudz pieklust. Foto autors: Ēriks B.